Sapir-Whorf valodas teorija

Aprīlis 1, 2024

Tradicionāli cilvēks ir sapratis valodu kā saziņas līdzekli, ar kura starpniecību ir iespējams izveidot saikni ar pasauli un ļauj mums izteikt to, ko mēs domājam vai jūtam.

Šī koncepcija uzskata valodu kā līdzekli, lai izteiktu to, kas jau ir iekšā. Tomēr Sapir-Whorfa valodas teorijai tas ir daudz lielāks , kam ir daudz svarīgāka loma, organizējot, domājot vai pat uztverot pasauli.

Un tas ir tas, ka, lai gan attiecības starp domu un valodu ir studiju joma, kuras psihologi un lingvisti ir saņēmuši lielu interesi, tad, kad šīs divas pasaules saistītas, nav tik daudz teoriju.

Saistītais raksts: "16 valodu veidi (un to raksturojums)"

Kad valoda konfigurē domu

Saskaņā ar Sapir-Whorf valodas teoriju, cilvēka komunikāciju vārdiskā līmenī, valodas lietošanu cilvēkos, Tas ir ne tikai izteikt savu garīgo saturu . Šajā teorijā valodai ir ļoti svarīga loma mūsu domāšanas veidošanā un pat mūsu uztverē par realitāti, nosakot vai ietekmējot mūsu pasaules redzējumu.

Tādā veidā gramatiskās kategorijas, kurās valoda klasificē pasauli, kas mūs ieskauj, liek mums ievērot konkrētu domāšanas veidu, pamatojumu un uztveri, jo tā ir saistīta ar kultūru un komunikatīvo kontekstu, kurā mēs iegrimst šādi ilga bērnība Citiem vārdiem sakot mūsu valodas struktūra Tas liek mums pielietot konkrētas interpretācijas struktūras un stratēģijas.

Tāpat Sapir-Vorfa valodas teorija nosaka, ka katrai valodai ir savi termini un konceptuāli, kurus nevar izskaidrot citās valodās. Šī teorija uzsver kultūras kontekstu, kad runa ir par priekšnoteikumu izstrādi, lai izstrādātu mūsu uzskatus, lai mēs spētu novērot pasauli sociāli uzliktās robežās .

Daži piemēri

Piemēram, eskimo cilvēki ir pieraduši dzīvot aukstajā vidē ar lielu sniegu un ledu, un viņu valodā ir iespēja atšķirt dažādu veidu sniegu. Salīdzinājumā ar citām tautām tas palīdz viņiem daudz vairāk apzināties dabu un kontekstu, kādā viņi dzīvo, spējot uztvert nianses realitātē, ko rietumnieks izbēg.

Citu piemēru var redzēt dažās cilts, kuru valodā nav atsauces uz laiku. Šīs personas ir smagas grūtības, veidojot laika vienības . Citām tautām nav vārdu, lai izteiktu noteiktas krāsas, piemēram, oranžā krāsā.

Pēdējais, daudz nesenākais piemērs var tikt apzīmēts ar terminu umami, japāņu koncepcija, kas attiecas uz aromātu, kas iegūts no glutamāta koncentrācijas, un tas, ka citās valodās nav specifiska tulkojuma, un Rietumu cilvēks to ir apgrūtinoši aprakstījis.

Varbūt jūs interesē: "Noam Chomsky valodas attīstības teorija"

Divas Sapir-Whorf teorijas versijas

Ar laiku, kritiku un demonstrējumiem, kas, šķiet, liecina, ka valodas ietekme uz domām nav tāda, kas mainītu uztveri kā sākotnēji noteiktā teorija, Sapir-Whorf valodas teorija ir veikusi dažus turpmākus grozījumus . Tieši tāpēc mēs varam runāt par divām šīs teorijas versijām.

1. Spēcīga hipotēze: valodnieciskais determinisms

Sapir-Vorfa valodas teorijas sākotnējā redzējumā bija ļoti determinēts un radikāls redzējums par valodas lomu. Par spēcīgo Vorfijas hipotēzi valoda pilnībā nosaka mūsu spriedumu , domas un uztveres spēja, dodot viņiem iespēju veidot un spēt pat domāt, ka šī doma un valoda būtībā ir vienādas.

Saskaņā ar šo priekšnoteikumu persona, kuras valoda neapsver noteiktu jēdzienu, nespēs to izprast vai atšķirt. Piemēram, pilsētai, kurai nav vārda oranžā krāsā, nebūs iespējams atšķirt vienu stimulu no citas, kuras vienīgā atšķirība ir krāsa. Runājot par tiem, kuri savā runā neietver laikapstākļus, viņi nevarēs nošķirt to, kas noticis pirms mēneša, un to, kas notika pirms divdesmit gadiem, vai starp tagadni, pagātni vai nākotni.

Pierādījumi

Vairāki turpmākie pētījumi parādīja Sapir-Whorf valodas teoriju nav pareizi, vismaz tās deterministiskajā koncepcijā , veicot eksperimentus un pētījumus, kas vismaz daļēji atspoguļo viņu nepatiesumu.

Jēdziena nezināšana nenozīmē, ka to nevar izveidot kādā noteiktā valodā, kaut arī saskaņā ar spēcīgas hipotēzes priekšnoteikumu nebūtu iespējams.Lai gan ir iespējams, ka koncepcijai nav īpašas korelācijas citā valodā, ir iespējams radīt alternatīvas.

Sekojot iepriekšējo punktu piemēriem, ja stipra hipotēze ir pareiza, pilsētās, kurām nav vārda, lai noteiktu krāsu viņi nevarētu atšķirt divus vienādus stimulus, izņemot šo aspektu , jo viņi nevarēja uztvert atšķirības. Tomēr eksperimentālie pētījumi ir parādījuši, ka tie pilnībā spēj atšķirt šos stimulus no citiem dažāda krāsa.

Tāpat mums var nebūt tulkojuma terminam umami, bet, ja mēs varam konstatēt, ka tas ir aromāts, kas atstāj samtainu sajūtu mutē, atstājot ilgstošu un smalku pēcgaršu.

Tāpat arī citas lingvistiskās teorijas, piemēram, Homska, ir pētījušas un norādījušas, ka, lai arī valoda tiek apgūta ilgstošā mācību procesā, ir daļēji iedzimti mehānismi, kas pirms valodas parādīšanās ļauj novērot komunikatīvos aspektus un pat koncepcijas mazuļiem, kas ir kopīga vispazīstamākajām tautām.

Varbūt jūs interesē: "valodu inteliģence: kāds ir tas un kā to var uzlabot?"

2. Vāja hipotēze: valodnieciskais relativisms

Sākotnējā deterministiskā hipotēze laika gaitā tika mainīta ar pierādījumiem, ka to aizstāvēšanai izmantotie piemēri nebija pilnīgi derīgi vai pierādīja pilnīgu domāšanas noteikšanu pēc valodas.

Tomēr Sapir-Whorf valodas teorija ir izstrādāta otrajā versijā, saskaņā ar kuru, lai gan valoda nenosaka per se doma un uztvere, bet jā ir elements, kas palīdz veidot un ietekmēt to satura veidu, kas saņem vislielāko uzmanību.

Piemēram, tiek ierosināts, ka runas valodas īpašības var ietekmēt veidu, kādā atsevišķi jēdzieni tiek veidoti vai pievērsta uzmanība, kas jēdzienu niansēs saņem, kaitējot citiem.

Pierādījumi

Šī otrā versija ir atradusi kādu empīrisku demonstrāciju, jo tas atspoguļo to, ka personai ir grūtības konceptualizēt noteiktu realitātes aspektu, jo to valodā nav paredzēts, ka tas nekoncentrējas uz šiem aspektiem.

Piemēram, kamēr spāņu runātājam ir tendence pievērst lielu uzmanību verbālajam saspīlējumam, citi, piemēram, turku, parasti koncentrējas uz to, kas veic darbību, vai angļu valodu telpiskā stāvoklī. Tādā veidā katra valoda dod priekšroku konkrētu aspektu izcelšanai , kas, darbojoties reālajā pasaulē, var izraisīt nedaudz atšķirīgas reakcijas un reakcijas. Piemēram, spāņu valodas runātājam būs vieglāk atcerēties, kad kaut kas noticis, nevis kur, jā, jums lūdz to atcerēties.

To var novērot, klasificējot objektus. Lai gan daži cilvēki izmantos veidlapu objektu katalogam, citi mēģinās saistīt lietas ar materiālu vai krāsu.

Fakts, ka valodā nav īpašu jēdzienu, nozīmē, ka, lai arī mēs to spējam uztvert, mēs parasti to nepievēršam uzmanību. Ja mums un mūsu kultūrai nav nozīmes, ja tas, kas notika pirms kādas dienas vai pirms mēneša, notika, ja jūs tieši uzdodat jautājumu, kad tā notiks, būs grūti atbildēt, jo tas ir kaut kas, par ko mēs nekad neesam domājuši. Vai arī, ja tie kaut ko rada ar savādām īpašībām, piemēram, krāsu, kuru mēs nekad agrāk neredzējām, to var uztvert, taču tas nav izšķiroša nozīme, ja vien krāsošana nav svarīgs elements mūsu domāšanā.