Kas ir divvalodība? Valodu runāšanas nozīme
Ir viegli saprast, ka parādība, kas dod tiesības uz šo tekstu, ir modē. Šajās dienās mēs nerunājam par jebkāda veida divvalodība protams
No mazajām aizvēsturiskajām cilts, kas tieši tāpēc, ka tās bija mazas, bija jāsaprot ar kaimiņiem, kas sarunās, pat, piemēram, koiné no senās Grieķijas, spēja runāt vairākās valodās vienmēr ir bijusi un ir primitīvu sabiedrību būtiska īpašība.
Kas ir divvalodība?
Mūsdienās dzīvojošais bilingvālisms ir masveidā globalizētā pasaule ar skaidru dominējošo lingua franca (angļu valoda) un mazākumtautību valodām, bet lielākā vai mazākā mērā ir pakļauta visai pasaulei. Iespēja būt divvalodīgai šodien nozīmē virtuālu iespēju zināt jebkuru valodu, kas šobrīd pastāv jebkurā vietā uz planētas .
Un tas viss tāpēc, ka kādā cilvēces evolūcijas brīdī smadzenes kļuva tik sarežģītas un viegli saplūstamas, ka tā varēja likt pamatus valodu sistēmai, visiem tās iespējamajiem variantiem un spēju tos apgūt. Kā tas tiek izskaidrots?
A priori gandrīz visas divvalodības definīcijas saprot, ka bilingvālajiem cilvēkiem ir dzimtā valoda vai dominējošā, un otrā valoda (runājot mazāk stingri, var saprast, ka tas var notikt arī tad, ja ir vairāk nekā viena "sekundārā" valoda, vai runāt par daudzvalodību), un ir ļoti reti ignorēt šo hierarhisko atšķirību starp valodām, vienkārši paliekot divvalodības definīcijā kā spēja apgūt divas valodas. Daudzvalodu vai vienlīmeņu cilvēki praktiski nav. Tāpēc lielākajā daļā gadījumu divvalodīgā persona būs pamatvaloda (L1) un vismaz viens vidusskolas valoda (L2)
Tomēr mēs vēl neesam piedāvājuši pilnīgu definīciju. Tas ir tāpēc, ka divvalodības konceptualizācija ir strīdīgs jautājums. Kā daži autori var apgalvot, ka tas notiek tikai tad, kad persona kontrolē L1 un L2 gramatiskās struktūras, ir arī divvalodības definīcijas kā spēja iegūt minimālo kompetenci runā, izpratne, lasīšana un rakstīšana citā valodā nekā māte
Divvalodības veidi
Ir noderīgi uzzināt atšķirību starp piedevas bilingvisms un ekstrakcijas divvalodība .
Šī klasifikācija atbilst gadījumiem, kad viena valoda papildina otru (pirmā kategorija) un tās, kurās viena valoda parasti aizstāj otru. Šo aizstāšanas mehānismu varētu izskaidrot no ieradumiem, paradumiem un konteksta, kas saistīti ar to valodu lietošanu, kuras dominē viena un tā pati persona, nevis no visiem cilvēkiem kopīgām bioloģiskām struktūrām. Ja valoda ir vairāk vērtēta nekā cita, tā ir vairāk prestiža, vairāk tiek uzklausīta vai vienkārši nav komunikatīvas situācijas, kurās var izmantot kādu no valodām, vienas valodas domēns beigās samazināsies. Šis process nav izskaidrojams, tāpēc ar neiropsiholoģiskiem pamatiem, bet tas arī pastāv.
Vēl viena svarīga atšķirība ir vienlaicīga divvalodība un secīga divvalodība .
Pirmais iemesls ir iedarbība uz dažādām valodām ļoti agrīnās izaugsmes stadijās, pat pirmajos dzīves mēnešos pirms valodas. Otrajā valodā valoda tiek apgūta, kad jau pastāv pastāvīgi izveidota pamatvaloda. Tie ir konstruēti, lai izskaidrotu atšķirības L1 jomā, salīdzinot ar L2, un tās ir vairāk redzamas secīgā divvalodības gadījumā.
Bilingvisma attīstība
Pielāgojums starp primāro valodu un sekundāro valodu tiek veidots no pirmās ekspozīcijas līdz runai. Pirmā lieta, kas tiek uzrādīta, ir fonoloģija pārrobežu valoda : tas ir, fonoloģija, kas izmanto fonēmu repertuāru, kas abās valodās ir praktiski vienāds. Tad būs paralēla attīstība fonētikas, morfoloģijas un sintakses izteiksmē un, visbeidzot, bilingvālo spēju izpratne (un tādējādi arī iespēja apzināti tulkot).
Vēlākajos posmos, apgūstot dažādu valodu kontekstuālo lietojumu, valoda ir saistīta ar attieksmi, ietekmēm, īpašām situācijām utt. zemapziņā. Tas nozīmē, ka tas kļūst par kontekstuālu rīku. Šī iemesla dēļ, piemēram, daži cilvēki vienmēr runā kataloniešu valodā akadēmiskā kontekstā, pat ja nav rakstīts vai nerakstīts noteikums, kas to prasa. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka valodu iegūšana un ražošana ir atkarīga no vides, un tā ir īpašā kontekstā, kurā tiek izmantota kāda valoda.
Zinātniski pierādītās priekšrocības runājot vairākās valodās
Ir zinātniska vienprātība, ka jaunākajos gados ir smadzeņu plastiskums , tas ir, smadzenes ir jutīgākas pret ārējiem stimuliem, kas rada izmaiņas nervu sistēmā. Šī plastika ļauj relatīvi viegli apgūt jaunas valodas (pat runā par kritiskiem periodiem, izveidojot laika slieksni, uz kādu valodu var ātri iemācīties), un šī mācīšanās savukārt dod daudzas citas priekšrocības. Šo jauno mācekļu galvenā priekšrocība ir ne tikai tādā ātrumā, kādā viņi var sākt runāt citā valodā: būtiska ir arī viņu spēja precīzi izrunāt sekundārās valodas fonēmas, salīdzinot ar secīgajām divvalodu valodām.
Tas laulojas ar "neierobežotu fonēmu klāstu", kas ir jaundzimušajiem. Parasti, jo tuvāk dzimst un apgūst jaunu valodu laikā, jo mazāka ir iespējamība, ka spēja atšķirt un radīt noteiktus fonus, kas tiek lietoti šajā valodā, būtu pazuduši.
No otras puses, pieaugušajiem, apgūstot valodu, ir resursi, kas jaunākiem bērniem nevar būt. Visnozīmīgākā ir kognitīvā spēja, bet arī pašmotima, apzinātas mācīšanās utt iespēja. Tomēr, papildus attīstības psiholoģijai, tas, kas ļauj apgūt vairākas valodas, ir vajadzība. Šajā ziņā gan vienlaicīgi, gan secīgi bilingvāli izmanto valodas, kas reaģē uz konkrētu kontekstu .
Ir daudz kritēriju, lai izskaidrotu un prognozētu cilvēku bilingvālo attīstību. No pozitīvistiskā viedokļa šķiet pamatots mainīgais "iedarbība uz valodu", kas tiek mērīts pēc laika, kad subjekts tiek pakļauts katrai valodai. Tas pats attiecas uz mainīgo valodu, kurai tā ir bijusi pakļauta agrāk. Tomēr, turpinot mēs varējām arī apsvērt tādus mainīgos lielumus kā bērns, kas jūtas katras valodas runātājam (protams, tuvākajā vidē), kontekstā, kurā tā izmanto katru valodu, un tāpēc vajadzību, kas saistīta ar katras valodas lietošanu. valoda Tomēr šāda veida kvalitatīvā analīze izvairās no vairākuma pētījumu virzienu pretenzijām, vairāk koncentrējoties uz darbu vai akadēmisko vidi, ko nosaka asepsis un cilvēku attiecību vienveidība.
Kontekstā
Cilvēka prāta spēju mācīties vairāk nekā vienā valodā var saprast gan kā priekšrocību, gan kā ierobežojumu. Nav šaubu, ka tā ir priekšrocība ļauj radīt jaunus domāšanas veidus , justies un pat atrisināt problēmas. Runā par smadzeņu priekšrocībām ārpus valodas. Tomēr spēja apgūt valodas ir arī ierobežojums pasaulē, kurā ir iegūtas zināšanas un prasmes iezīmes , kas padara sev vietu konkurētspējīgā pasaulē, kas vienmēr prasa jaunas un lielākas kompetences.
